Mācījies Saldū, pamatizglītību ieguvis Saldus pilsētas krievu skolā. Grāmatvedis Saldus pilsētas valdē (1922-1925). Laikraksta “Saldus Ārēs” tehniskais redaktors (1925-1926). Saldus pilsētas ģerboņa autors (1925.gada 31.oktobris)
Lasīt vairākNovadnieku kategorijas: Pēc alfabēta
Valdemārs Ancītis (1921-2006)
Kopš 1948.gada dzīvojis un strādājis Saldū. Bijis Cieceres septiņgadīgās skolas darbvedis un bibliotekārs (1949-1969), Saldus rajona centrālās bibliotēkas bibliotekārs (1978-1979 un 1982-1983). Vadījis Saldus rajona laikraksta “Padomju Zeme” (vēlāk “Saldus Zeme”) literāro lappusi un satīras nodaļu. Rakstījis par Saldus novada pagātni un kultūras dzīvi. Saldus pilsētas Goda pilsonis (1996)
Lasīt vairākEleonora Anaparta (1929-2018)
Dzīvojusi Saldū. Strādājusi Saldus bibliotēkā par bibliotekāri (1955-1959) un direktori (1959-1993). Eleonoras vadītā Saldus bibliotēka iegūst Teicamu darba bibliotēkas nosaukumu (1962). Par ilggadēju darbu Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidijs apbalvo Eleonoru Anapartu ar Goda rakstu (1964). Piešķirts LPSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces nosaukums (1984)
Lasīt vairākValdis Anaparts (1931-2015)
Strādājis par Saldus pilsētas bērnu bibliotēkas vadītāju (1956-1959), bibliotekāru un bibliogrāfu Saldus bibliotēkā (1959-1994)
Lasīt vairākArvīds Alksnis (1929-2007)
Strādājis Saldus 1.vidusskolā (1963-2004)
Lasīt vairākRoberts Akmentiņš (1910-1994)
Kā Kuldīgas iecirkņa vikārs pēc ordinācijas par mācītāju kalpojis Blīdenes, Stūru, Zvārdes un Kursīšu draudzēs. Mācītājs Remtes, Gaiķu, Grīvaišu, Rubas, Lutriņu, vēlāk – Saldus draudzē
Lasīt vairākArvīds Aišis (1919-1996)
Ezeres vidusskolas direktors (1948-1979), pēc tam bijis matemātikas un informātikas skolotājs (vairāk kā 10 gadus)
Lasīt vairākDaniels Agrums (1904-1991)
Skolotājs, sabiedrisks darbinieks. Pedagoga gaitas sācis Pampāļu pagasta sešklasīgajā pamatskolā (1929-1935), kur nodibinājis Latvijas Jaunatnes Sarkanā krusta pulciņu un mazpulku
Lasīt vairāk