Fricis Galenieks (1896-1969)

Dzimis Pampāļu pagasta “Birzēs”. Mācījies Pampāļu pagastskolā. Ezeres pagasta izpildkomitejas priekšsēdētājs (1919). Vadījis tilta celšanu pār Ventu pie Nīgrandes (1919). Dzīvojis Rubas pagasta “Dekšeniekos”, kur nodarbojies ar dārzkopību (1934). Pazīstams ar saviem enciklopēdiskajiem darbiem, sevišķi lauksaimniecības nozarē. Okupācijas pēdējos mēnešos slēpies Ezeres mežos.

Lasīt vairāk

Irma Grebzde (1912-2000)

Dzimusi Rubas pagasta Reņģes stacijas ēkā. Viena no populārākajām ārzemju latviešu rakstniecēm. Saldus novadnieka Valda Bajāra izdevējfirma “Signe” izdevusi Irmas Grebzdes romānu “Inga” (1997) un citus. Pateicoties V.Bajāra iniciatīvai, par godu rakstniecei atklātas divas piemiņas plāksnes. Viena – pie Reņģes stacijas, kur kārts rakstnieces šūpulis, otra – pie Auces pilsētas kādreizējās sešklasīgās pamatskolas, kur rakstniece ieguvusi pamatizglītību.

Lasīt vairāk

Kārlis Grasbergs (1900-1964)

1955.gadā dibināta Ošenieku bibliotēka, par tās bibliotekāru un vadītāju bijis Kārlis Grasbergs. Vadījis kori un pašdarbības teātri, komponējis dziesmas. K.Grasberga vadītajai Ošenieku bibliotēkai tika piešķirts “Teicama darba bibliotēka” Goda nosaukums (1962).

Lasīt vairāk

Ojārs Garoza (1938-2018)

Strādājis Brocēnu vidusskolā par ražošanas apmācības meistaru un matemātikas skolotāju (1960-1972). Ilggadējs Saldus tehnikuma direktors (1972-2016). Saņēmis Ministru kabineta balvu par mūža ieguldījumu izglītības attīstībā (2013). Saldus tehnikuma prakšu pārbaužu skolotājs (līdz 2017.gadam).

Lasīt vairāk

Pēteris Galviņš (1900-1963)

Skolotājs Sātiņu sešklasīgajā (1937-1938) un Gaiķu sešklasīgajā pamatskolā (1939-1940). Iecelts par Gaiķu nepilnās vidusskolas direktoru (1940-1941). Kopš 1954.gada līdz pat pēdējam laikam strādājis Saldus vidusskolā. Bijis sabiedrisks darbinieks, piedalījies Saldus tautas teātra darbā. Saldus literārās apvienības dibinātājs (1959) un tās vadītājs (1959-1963). Pētera Galviņa audzēknis Saldus vidusskolā bijis Māris Čaklais.

Lasīt vairāk

Rolands Gustiņš (1944)

1983. gadā iestājies Jaņa Rozentāla Saldus tautas tēlotājas mākslas studijā, tad arī sācis piedalīties studijas rīkotajās izstādēs. Strādājis Saldus Lauktehnikā un Saldus Komunālo uzņēmumu kombinātā par mākslinieku noformētāju. Strādājis Saldus rajona “Dzirnavniekā” un “Bukupē” par akmeņkali – gravieri.

Lasīt vairāk