Bibliotēka dibināta 1952. gadā (Latvijas kultūras datu portāls). Sākums – Ozolu ciemā, Lielciecerē (Imantās). Bibliotēku vadīja bibliotekāre Emma Bruce. No 1956. gada – kolhoza “Komunists” kantora, kluba un veikala ēkā. No 1970. gada līdz 1979. gadam bibliotēka darbojas kolhoza “Ļeņins” kantora ēkā 16 m² lielā telpā. 1979. gadā bibliotēka pārcelta uz katlu māju, kur tā atrodas trešajā (vēlāk – otrajā) stāvā. Lasītājiem uz bibliotēku bija jākāpj pa ugunsdzēsēju kāpnēm. No 2000. gada darbojās kā Brocēnu pašvaldības bibliotēkas filiāle. 2000. gadā bibliotēku pārvieto uz SIA “Šunts” telpām, 2008. gadā bibliotēka pārceļas uz daudz lielākām telpām, kuras pieder SIA “Remtes transports”, tad SIA “Ruze”. 2014. gadā bibliotēka kļūst par atsevišķu iestādi – Cieceres pagasta Emburgas bibliotēku. Ar 2021. gadu Cieceres pagasta Emburgas bibliotēka pievienota Saldus novada bibliotēkai kā struktūrvienība. Vairāk kā 10 gadus aktīvi darbojās sieviešu klubiņš “Emburga”, kas bija dibināts 2000. gadā un to vadīja ilggadējā bibliotekāre Māra Zariņa.

Ezeres pagasta bibliotēka dibināta 1923. gadā. Par vadītāju jeb grāmatu izsniedzēju strādāja pagasta rakstvedis Ludvigs Beļickis (līdz 1944. gadam). Daudzas grāmatas tajā laikā bija brošētas – iesietas cietos vākos, un tikai pēc tam tās nonāca pie lasītāja. Uz 1925. gada 1. janvāri bibliotēkas grāmatu fondā bija 588 eks. grāmatu par Ls 183, lasītāju skaits – 293.

Par Kursīšu bibliotēkas dibināšanas gadu tiek pieņemts 1920. gads, kad Kursīšos sāk darboties Kursīšu izglītības biedrības bibliotēka un lasītava. Novadpētnieks Valdemārs Ancītis minējis, ka bibliotēku pirmsākumi Kursīšos meklējami jau 1872. gadā. Bibliotēkā mainījušies darbinieki, nosaukumi, atrašanās vietas, bet darbs ar lasītājiem un grāmatām noticis vienmēr. Šodien Kursīšu bibliotēkas-informācijas centra misija ir nodrošināt piekļuvi sabiedrībai nepieciešamiem resursiem, augstas kvalitātes pakalpojumiem, kas veicina un atbalsta izglītību, brīvā laika pavadīšanu un pašapziņas veidošanos.

Nīgrandes pagasta bibliotēka dibināta 1922. gadā, tā atradās Nīgrandes Sadraudzības biedrības namā līdz tas nodega 1944. gada novembrī. Bibliotēka tika atjaunota 1946. gada oktobrī, tās atjaunotājs un bibliotekārs bija Sergejs Upenieks. 1947. gadā bibliotēka tiek pārcelta uz “Ārsta māju” – šajā laikā to sauca par Skrundas rajona Nīgrandes ciema bibliotēku. 1960. gadā bibliotēku pārvieto uz Tautas namu Dzirās. No 1971. gada 28. janvāra Nīgrandes pagasta bibliotēka atrodas pašreizējā vietā – Ventas ielā 2.

Sātiņu pagasta rakstvedis Jēkabs Kreits bijis vietējās bibliotēkas izveidotājs un pārzinis (bibliotēkā 1935. gadā uzskaitīti 1122 sējumi). Vadoties no arhīvu materiāliem, bibliotēka varētu būt dibināta ap 1946. gadu, jo Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagasta DDP izpildu komitejas algu sarakstos ir ziņas, ka Viktors Riņķis 1946. gada decembrī saņēmis atalgojumu kā tautas nama un bibliotēkas vadītājs. Pirmie ieraksti bibliotēkas inventāra grāmatā sākti ar 1950. gada 15. maiju.

Arhīva fonda dokumentos – bibliotēkas lietā redzams, ka saskaņā ar Pampāļu Lauksaimniecības biedrības priekšlikumu Pampāļu pagasta padome 1923. gada 3. martā nolēma lūgt Kultūras fonda valdi ierīkot tautas bibliotēku pie Pampāļu Lauksaimniecības biedrības.

Saldus 1. vidusskolas (toreiz – Saldus pilsētas ģimnāzijas) vēsture sākās 1921. gadā, kad Saldus sešklasīgās pamatskolas audzēkņu vecāki vēlējās turpināt bērnu izglītošanu. Sešklasīgās skolas pārzinis Jēkabs Salnis ar savu neatlaidību panāca, ka Izglītības ministrija atļāva 1921. gadā pamatskolā atvērt papildklasi ar reālģimnāzijas programmu. Kad pavasarī šie audzēkņi nokārtoja eksāmenus, tad Izglītības ministrija deva oficiālu atļauju nodibināt vidusskolu. 1922. gada rudenī divas vidusskolas klases uzsāka mācības jaundibinātajā skolā, kas savu darbību, mainot nosaukumus un atrašanās vietas, turpināja līdz 2016.gadam.

1939. gadā sastādītā Latvijas bibliotēku sarakstā redzams, ka Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā bijusi viena bibliotēka – Vadakstes sešklasu pamatskolas Kultūras fonda bibliotēka, kas dibināta 1924. gadā. Bibliotēka atradās Vadakstes pilī 1. stāvā apaļajā salonā. No 1994. gada bibliotēka atrodas pašvaldības ēkā. No 2021. gada 1. novembra Vadakstes pagasta bibliotēka ir Saldus novada bibliotēkas struktūrvienība.

Tagadējās Saldus novada Zaņas pagasta bibliotēkas pirmsākums datēts 1955. gadā Mauru ciemā, kur ēku dala bibliotēka, kultūras nams un ciema padome. 1961. gadā pēc ēkas ugunsgrēka bibliotēka tiek parcelta uz bijušo mācītājmuižu Celmenieki. 1984. gadā bibliotēka pārcelta uz Zaņas ciemu – Kareļi. Šajā laika posmā bibliotēkā strādāja 7 darbinieki. 2018. gadā Zaņas bibliotēka nonāk likvidētās Zaņas pamatskolas ēkā.