Kopš 1977. gada Jāņa Murāna darbs un dzīve bija saistīta ar Saldu. Strādājis Saldus Lauksaimniecības tehnikumā, Saldus mākslas skolā, Saldus ģimnāzijā, Saldus rajona kultūras nodaļā. J. Murāns bijis mākslas zinātņu publicists un dzejnieks. Jaņa Rozentāla Saldus mākslinieku grupas biedrs. Kopš 1981. gada laikrakstā “Saldus Zeme” rakstījis par J. Rozentāla Tautas studijas darbību un dalībnieku jaunradi. Organizējis Saldū pirmo karikatūristu darbu izstādi. Praktiski piedalījies Saldus studijas izstādēs ar kolāžām.
Lasīt vairākNovadnieku kategorijas: Literatūra
Atdzejotāji, dzejnieki, publicisti, rakstnieki, tulkotāji
Jānis Plaudis (1903-1952)
Dzimis Lutriņu pagasta “Veģos”, vēlāk ģimene pārcēlusies uz Gaiķu pagasta “Lagzdiņu” mājām, ko uzcēlis Jāņa tēvs. Mācījies Gaiķu ministrijas skolā (1912-1914). Strādājis par latviešu valodas un literatūras skolotāju Lutriņu pagasta pamatskolā (1944-1945). Lutriņu pagasta “Kasparu” mājās Jānis Plaudis ar pāris vietējiem skolotājiem dibinājis skolu bēgļu bērniem, bijis šīs skolas direktors un mācījis latviešu valodu un vēsturi (1944-1945). Jāņa Plauža 100. dzimšanas gadā atklāta piemiņas plāksne pie Gaiķu bibliotēkas (2003).
Lasīt vairāk
Jēkabs Janševskis (1865-1931)
Dzimis Nīgrandes muižas “Kalna Krīcmaņu” mājās. Mācījies Nīgrandes pagastskolā (1873-1880). Nīgrandes novadpētniecības materiālu krātuvē atrodama ekspozīcija par J.Janševski. Nīgrandes pagastā, novadnieka dzimto māju ceļgalā, uzstādīts piemiņas akmens.
Lasīt vairāk
Johans fon Besers (1654-1729)
Dzimis Saldū. Saldus luterāņu draudzes mācītāja Johana Besera dēls. Veltījis dzejoļus gan tēvam, gan Kurzemes hercogam Jēkabam.
Lasīt vairāk
Jukums Palevičs (1873-1900)
Mācījies Lielezeres ministrijas skolā, ko vadījis viņa vecākais brālis Indriķis Palēvičs.
Lasīt vairāk
Jūlijs Ampermanis (1910-1987)
Dziedāšanas skolotāja gaitas uzsācis Gaiķos (1933), nodibinājis korus, arī vīru dubultkvartetu (1937). No Gaiķiem pārgājis strādāt uz Cieceri (1939). Bijis Cieceres septiņgadīgās skolas skolotājs (1943-1944) un direktors. Dibinājis vīru dubultkvartetu ar nosaukumu “Ciecere”. Pie Saldus veterinārā tehnikuma nodibinājis audzēkņu jaukto kori, vadījis vietējās septiņgadīgās skolas skolēnu kori un atjaunojis vīru dubultkvartetu (1947). Iecelts par Saldus rajona virsdiriģenta palīgu (1950).
Lasīt vairāk
Kārlis Dišlers (1878-1954)
Dzimis Lielsatiķu pagasta (tagad Gaiķu pagasta) “Lejaslaucinieku” mājās. Mācījies Gaiķu pagastskolā.
Lasīt vairāk
Kārlis Jankovskis (1916-1988)
Dzimis Nīgrandē. Mācījies Nīgrandes pamatskolā. Strādājis kolhozā “Jaunais komunārs”, arī Ezeres pienotavā par sviesta meistaru. Kolhoza “Ezere” fermu mehanizācijas brigādes vadītājs. Vairāk nekā simts dokumentālo filmu autors.
Lasīt vairāk
Kārlis Krūza (1884-1960)
Dzimis Jaunzvārdes pagasta “Kalna-Sēleišos” (tagad Zvārdes pagasts). Mācījies Reņģes (Rubas pagasts) pagastskolā (1895-1900).
Lasīt vairāk
Laima Līvena (1943-2006)
Mācījusies Saldū, beigusi Saldus zooveterināro tehnikumu (1964). Mācoties Saldus zooveterinārajā tehnikumā, sākas Laimas Līvenas literārās gaitas. Pirmā publikācija bijusi dzejoļu kopa Saldus rajona laikrakstā “Padomju Zeme” (1964).
Lasīt vairāk