Jānis Plaudis (1903-1952)

Dzimis Lutriņu pagasta “Veģos”, vēlāk ģimene pārcēlusies uz Gaiķu pagasta “Lagzdiņu” mājām, ko uzcēlis Jāņa tēvs. Mācījies Gaiķu ministrijas skolā (1912-1914). Strādājis par latviešu valodas un literatūras skolotāju Lutriņu pagasta pamatskolā (1944-1945). Lutriņu pagasta “Kasparu” mājās Jānis Plaudis ar pāris vietējiem skolotājiem dibinājis skolu bēgļu bērniem, bijis šīs skolas direktors un mācījis latviešu valodu un vēsturi (1944-1945). Jāņa Plauža 100. dzimšanas gadā atklāta piemiņas plāksne pie Gaiķu bibliotēkas (2003).

Lasīt vairāk

Jēkabs Janševskis (1865-1931)

Dzimis Nīgrandes muižas “Kalna Krīcmaņu” mājās. Mācījies Nīgrandes pagastskolā (1873-1880). Nīgrandes novadpētniecības materiālu krātuvē atrodama ekspozīcija par J.Janševski. Nīgrandes pagastā, novadnieka dzimto māju ceļgalā, uzstādīts piemiņas akmens.

Lasīt vairāk

Jūlijs Ampermanis (1910-1987)

Dziedāšanas skolotāja gaitas uzsācis Gaiķos (1933), nodibinājis korus, arī vīru dubultkvartetu (1937). No Gaiķiem pārgājis strādāt uz Cieceri (1939). Bijis Cieceres septiņgadīgās skolas skolotājs (1943-1944) un direktors. Dibinājis vīru dubultkvartetu ar nosaukumu “Ciecere”. Pie Saldus veterinārā tehnikuma nodibinājis audzēkņu jaukto kori, vadījis vietējās septiņgadīgās skolas skolēnu kori un atjaunojis vīru dubultkvartetu (1947). Iecelts par Saldus rajona virsdiriģenta palīgu (1950).

Lasīt vairāk

Kārlis Jankovskis (1916-1988)

Dzimis Nīgrandē. Mācījies Nīgrandes pamatskolā. Strādājis kolhozā “Jaunais komunārs”, arī Ezeres pienotavā par sviesta meistaru. Kolhoza “Ezere” fermu mehanizācijas brigādes vadītājs. Vairāk nekā simts dokumentālo filmu autors.

Lasīt vairāk

Laima Līvena (1943-2006)

Mācījusies Saldū, beigusi Saldus zooveterināro tehnikumu (1964). Mācoties Saldus zooveterinārajā tehnikumā, sākas Laimas Līvenas literārās gaitas. Pirmā publikācija bijusi dzejoļu kopa Saldus rajona laikrakstā “Padomju Zeme” (1964).

Lasīt vairāk

Laura Ozoliņa (1905-1970)

Saldus mācītāja Nikolaja Ozoliņa meita. Strādājusi Saldus vidusskolā par skolotāju, par Saldus kultūras dzīvi rakstījusi republikas presē, piedalījusies laikraksta “Padomju Zeme” literārajās lappusēs. Aktīvi piedalījusies Saldus literārās apvienības darbā, vadījusi tulkotāju sekciju (kopš 1959.gada).

Lasīt vairāk