Aija Druvaskalne-Urdze (1963-2010)

Vadījusi Saldus Jaņa Rozentāla Tautas tēlotājas mākslas studiju, kurā pati savulaik aizsākusi ceļu uz mākslu. J.Rozentāla Tautas tēlotājas mākslas studija, A.Druvaskalnes-Urdzes vadībā, saņēmusi Jaņa Rozentāla prēmiju par ieguldījumu kultūras veicināšanā, izglītības darbā un vides aizsardzībā (1996). Desmit gadus strādājusi par vizuālās mākslas un kultūras vēstures skolotāju Druvas vidusskolā.

Lasīt vairāk

Alberts Dravnieks (1886-1954)

Dzimis Cieceres pagasta “Spolēnos”. Saldus kooperatīva “Neatkarība” dibinātājs un vadītājs (1919). Saldus novadpētniecībai svarīgu memuāru autors, notikumus Saldus dzīvē aprakstījis darbos “Par Saldus bijušām dienām” (1940) un “Saldus kooperatīva “Neatkarība” darba ritums” (1953).

Lasīt vairāk

Andrejs Spāģis (1820-1871)

Dzīvojis un strādājis par skolotāju Nīgrandes pagasta Meldzeres muižā (1838-1853). Skolotājs A.Spāģis sarakstījis lasāmgrāmatu “Bērnu prieks” (1844) un vācu valodas mācību grāmatu “Pārcēlējs” (1847). Jau Meldzeres skolā A.Spāģis sāk cīnīties par tautas tiesībām, bijis viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem.

Lasīt vairāk

Heinrihs Kronentāls (1924-2014)

Dzīvojis Pampāļu “Bundulos” (kopš 1933.gada), mācījies Pampāļu sešklasīgajā pamatskolā (beidzis 1939.gadā). Strādājis Ezerē, lidlauka būvniecībā. Kopš 1950.gada dzīvojis un strādājis Saldū par krāsotāju – apmetēju. Kopš 1974.gada dzīvojis Druvā.

Lasīt vairāk

Inta Švaža (1973)

Dzimusi Saldū, mācījusies Jaunlutriņu pamatskolā un Saldus 1. vidusskolā. Strādājusi Jaunlutriņos, Šķēdē, Saldū un Brocēnos. Dzīvo Brocēnos, strādā Zirņu pagasta Oskara Kalpaka muzejā un piemiņas vietā “Airītes”.

Lasīt vairāk

Jānis Lagzdiņš (1888-1947)

Dzimis Cieceres pagasta Dekšnieku krogā. Laukstrādnieks Blīdenes muižā. Par piedalīšanos brīvības cīņās Jānim Lagzdiņam piešķirta jaunsaimniecība Gaiķu pagastā, ko nosaucis par “Lāčplēšiem”. Pēc 2.pasaules kara dzīvojis Gaiķu pagasta “Lāčplēšos”. Piešķirts Lāčplēša kara ordenis (1921).

Lasīt vairāk