Dzimis un dzīvo Saldū. Mācījies Saldus pamatskolā. Mācījies Saldus Mūzikas skolā (beidzis 1980.gadā), apguvis klavierspēli un ģitārspēli. Viens no “Mazās Saldus Saules” dibinātājiem un organizētājiem, rokfestivāla “Saldus Saule” organizētājs. Biedrības “Saldus Saule” vadītājs, “Mākslas, mūzikas un mīlestības ceļš” projekta realizētājs. Muzikālās apvienības “Cik dažādi…” vadītājs Andris Akermanis saņēmis laikraksta “Saldus Zeme” balvu “Iedvesmojošs mākslinieks” (2015). Biedrība “Saldus Saule” saņēmusi “Saldus Zemes” balvu nominācijā “Savas zemes patriots” (2019).
Lasīt vairākNovadnieku kategorijas: A
Arvīds Aišis (1919-1996)
Ezeres vidusskolas direktors (1948-1979), pēc tam bijis matemātikas un informātikas skolotājs (vairāk kā 10 gadus). Bijis Ezeres jauktā kora diriģents un vadītājs, kā arī Ezeres ciema deputāts.
Lasīt vairāk
Arvīds Alksnis (1929-2007)
Strādājis Saldus 1.vidusskolā (1963-2004).
Lasīt vairāk
Daniels Agrums (1904-1991)
Skolotājs, sabiedrisks darbinieks. Pedagoga gaitas sācis Pampāļu pagasta sešklasīgajā pamatskolā (1929-1935), kur nodibinājis Latvijas Jaunatnes Sarkanā krusta pulciņu un mazpulku. Virsnieks Aizsargu organizācijā – Pampāļu nodaļas vada komandieris.
Lasīt vairāk
Eleonora Anaparta (1929-2018)
Dzīvojusi Saldū. Strādājusi Saldus bibliotēkā par bibliotekāri (1955-1959) un direktori (1959-1993). E. Anapartas vadītā Saldus bibliotēka iegūst Teicamu darba bibliotēkas nosaukumu (1962).
Lasīt vairāk
Fricis Andersons (1889-1974)
Dzimis Nīgrandes pagasta “Dēseles Bricaišos”. Mācījies Nīgrandes pagasta Bakūžu skolā, Blīdenes pagasta skolā. Strādājis par skolotāju Zvārdes ministrijas skolā (1910) un Pampāļu ministrijas skolā (1911-1913). Pampāļos vadījis korus, bijis Pampāļu baznīcas ērģelnieks.
Lasīt vairāk
Fricis Teodors Ādolfs Andersons (1888-1982)
Dzimis Sātiņu pagasta “Muižzemniekos”. Bijis Gaiķu-Satiķu pamatskolas pārzinis (1923-1940). Kuldīgas XIV aizsargu pulka II bataljona 7. rotas Gaiķu pagasta aizsargu nodaļas kora diriģents (1938). Gaiķu 494. mazpulka vadītājs. Gaiķu pagasta Revīzijas komisijas loceklis, Gaiķu pagasta “Pilskalni” māju īpašnieks. Gaiķu biškopības biedrības Goda biedrs. Latvijas Vanagu 13. Gaiķu nodaļas Goda biedrs. Gaiķu lauksaimniecības biedrības Goda tiesas loceklis. Gaiķu kooperatīvu sabiedrības revīzijas komisijas loceklis. Ērģelnieks Gaiķu baznīcā. Bijis Gaiķu kora vadītājs un Brīvības pieminekļa Gaiķu pagasta komitejas loceklis.
Lasīt vairāk
Gotfrīds Ansabergs (1871-1955)
Kopš 1893.gada strādājis pašvaldības dienestā, bijis Saldus, Cieceres un Brocēnu pagastos gan darbveža palīgs, gan darbvedis.
Lasīt vairāk
Jānis Apals (1930-2011)
Bērnību pavadījis Ezeres “Vecšauļos”, mācījies Ezeres pamatskolā (1939-1946).
Lasīt vairāk
Jūlijs Voldemārs Ampermanis (1910-1987)
Dziedāšanas skolotāja gaitas uzsācis Gaiķos (1933), nodibinājis korus, arī vīru dubultkvartetu (1937). No Gaiķiem pārgājis strādāt uz Cieceri (1939). Bijis Cieceres septiņgadīgās skolas skolotājs (1943-1944) un direktors. Dibinājis vīru dubultkvartetu ar nosaukumu “Ciecere”. Pie Saldus veterinārā tehnikuma nodibinājis audzēkņu jaukto kori, vadījis vietējās septiņgadīgās skolas skolēnu kori un atjaunojis vīru dubultkvartetu (1947). Iecelts par Saldus rajona virsdiriģenta palīgu (1950). Viens no Saldus kora “Varavīksne” dibinātājiem un tā pirmais diriģents.
Lasīt vairāk