Andris Akermanis (1967)

Dzimis un dzīvo Saldū. Mācījies Saldus pamatskolā. Mācījies Saldus Mūzikas skolā (beidzis 1980.gadā), apguvis klavierspēli un ģitārspēli. Viens no “Mazās Saldus Saules” dibinātājiem un organizētājiem, rokfestivāla “Saldus Saule” organizētājs. Biedrības “Saldus Saule” vadītājs, “Mākslas, mūzikas un mīlestības ceļš” projekta realizētājs. Muzikālās apvienības “Cik dažādi…” vadītājs Andris Akermanis saņēmis laikraksta “Saldus Zeme” balvu “Iedvesmojošs mākslinieks” (2015). Biedrība “Saldus Saule” saņēmusi “Saldus Zemes” balvu nominācijā “Savas zemes patriots” (2019)

Lasīt vairāk

Fricis Andersons (1888-1982)

Dzimis Novadnieku pagasta Sātiņu “Muižzemniekos”. Bijis Gaiķu pamatskolas pārzinis (1923-1940). Kuldīgas XIV aizsargu pulka bataljona Rotas Gaiķu pagasta aizsargu nodaļas diriģents. Gaiķu 494. Mazpulka vadītājs. Gaiķu pagasta Revīzijas komisijas loceklis, Gaiķu pagasta “Pilskalni” māju īpašnieks. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1935)

Lasīt vairāk

Fricis Andersons (1889-1974)

Dzimis Nīgrandes pagasta “Dēseles Bricaišos”. Mācījies Blīdenes skolā un Nīgrandes ministrijas skolā. Strādājis par skolotāju Zvārdes ministrijas skolā (1910-1911) un Pampāļu ministrijas skolā (1911-1913). Pampāļos vadījis korus, bijis Pampāļu baznīcas ērģelnieks

Lasīt vairāk

Jūlijs Ampermanis (1910-1987)

Dziedāšanas skolotāja gaitas uzsācis Gaiķos (1933), nodibinājis korus, arī vīru dubultkvartetu (1937). No Gaiķiem pārgājis strādāt uz Cieceri (1939). Bijis Cieceres septiņgadīgās skolas skolotājs (1943-1944) un direktors. Dibinājis vīru dubultkvartetu ar nosaukumu “Ciecere”. Pie Saldus veterinārā tehnikuma nodibinājis audzēkņu jaukto kori, vadījis vietējās septiņgadīgās skolas skolēnu kori un atjaunojis vīru dubultkvartetu (1947). Iecelts par Saldus rajona virsdiriģenta palīgu (1950)

Lasīt vairāk

Žanis Aivars (1908-1991)

Dzimis Zvārdes pagastā. Mācījies Zvārdes pamatskolā, kur ar skolotāju atbalstu nodibinājuši skolnieku orķestri. Mācījies Saldus vidusskolā. Iestājoties Saldus vidusskolā, turpinājis muzikālo darbību gan vidusskolā, gan Saldus Sadraudzīgajā biedrībā. Bijis Saldus rajona kultūras nama pūtēju orķestra diriģents

Lasīt vairāk

Teodors Anševics (1900-1942)

Mācījies Saldū, pamatizglītību ieguvis Saldus pilsētas krievu skolā. Grāmatvedis Saldus pilsētas valdē (1922-1925). Laikraksta “Saldus Ārēs” tehniskais redaktors (1925-1926). Saldus pilsētas ģerboņa autors (1925.gada 31.oktobris)

Lasīt vairāk

Valdemārs Ancītis (1921-2006)

Kopš 1948.gada dzīvojis un strādājis Saldū. Bijis Cieceres septiņgadīgās skolas darbvedis un bibliotekārs (1949-1969), Saldus rajona centrālās bibliotēkas bibliotekārs (1978-1979 un 1982-1983). Vadījis Saldus rajona laikraksta “Padomju Zeme” (vēlāk “Saldus Zeme”) literāro lappusi un satīras nodaļu. Rakstījis par Saldus novada pagātni un kultūras dzīvi. Saldus pilsētas Goda pilsonis (1996)

Lasīt vairāk

Eleonora Anaparta (1929-2018)

Dzīvojusi Saldū. Strādājusi Saldus bibliotēkā par bibliotekāri (1955-1959) un direktori (1959-1993). Eleonoras vadītā Saldus bibliotēka iegūst Teicamu darba bibliotēkas nosaukumu (1962). Par ilggadēju darbu Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidijs apbalvo Eleonoru Anapartu ar Goda rakstu (1964). Piešķirts LPSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces nosaukums (1984)

Lasīt vairāk