Dzimis un dzīvo Saldū. Mācījies Saldus pamatskolā. Mācījies Saldus Mūzikas skolā (beidzis 1980.gadā), apguvis klavierspēli un ģitārspēli. Viens no “Mazās Saldus Saules” dibinātājiem un organizētājiem, rokfestivāla “Saldus Saule” organizētājs. Biedrības “Saldus Saule” vadītājs, “Mākslas, mūzikas un mīlestības ceļš” projekta realizētājs. Muzikālās apvienības “Cik dažādi…” vadītājs Andris Akermanis saņēmis laikraksta “Saldus Zeme” balvu “Iedvesmojošs mākslinieks” (2015). Biedrība “Saldus Saule” saņēmusi “Saldus Zemes” balvu nominācijā “Savas zemes patriots” (2019).
Lasīt vairākNovadnieku kategorijas: A
Arvīds Aišis (1919-1996)
Ezeres vidusskolas direktors (1948-1979), pēc tam bijis matemātikas un informātikas skolotājs (vairāk kā 10 gadus).
Lasīt vairāk
Arvīds Alksnis (1929-2007)
Strādājis Saldus 1.vidusskolā (1963-2004).
Lasīt vairāk
Daniels Agrums (1904-1991)
Skolotājs, sabiedrisks darbinieks. Pedagoga gaitas sācis Pampāļu pagasta sešklasīgajā pamatskolā (1929-1935), kur nodibinājis Latvijas Jaunatnes Sarkanā krusta pulciņu un mazpulku.
Lasīt vairāk
Eleonora Anaparta (1929-2018)
Dzīvojusi Saldū. Strādājusi Saldus bibliotēkā par bibliotekāri (1955-1959) un direktori (1959-1993). E. Anapartas vadītā Saldus bibliotēka iegūst Teicamu darba bibliotēkas nosaukumu (1962). Par ilggadēju darbu Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidijs apbalvo Eleonoru Anapartu ar Goda rakstu (1964). Piešķirts LPSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces nosaukums (1984).
Lasīt vairākFricis Andersons (1888-1982)
Dzimis Novadnieku pagasta Sātiņu “Muižzemniekos”. Bijis Gaiķu pamatskolas pārzinis (1923-1940). Kuldīgas XIV aizsargu pulka bataljona Rotas Gaiķu pagasta aizsargu nodaļas diriģents. Gaiķu 494. Mazpulka vadītājs. Gaiķu pagasta Revīzijas komisijas loceklis, Gaiķu pagasta “Pilskalni” māju īpašnieks. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1935).
Lasīt vairāk
Fricis Andersons (1889-1974)
Dzimis Nīgrandes pagasta “Dēseles Bricaišos”. Mācījies Blīdenes skolā un Nīgrandes ministrijas skolā. Strādājis par skolotāju Zvārdes ministrijas skolā (1910-1911) un Pampāļu ministrijas skolā (1911-1913). Pampāļos vadījis korus, bijis Pampāļu baznīcas ērģelnieks.
Lasīt vairāk
Gotfrīds Ansabergs (1871-1955)
Kopš 1893.gada strādājis pašvaldības dienestā, bijis Saldus, Cieceres un Brocēnu pagastos gan darbveža palīgs, gan darbvedis.
Lasīt vairāk
Jānis Apals (1930-2011)
Bērnību pavadījis Ezeres “Vecšauļos”, mācījies Ezeres pamatskolā (1939-1946).
Lasīt vairākJūlijs Ampermanis (1910-1987)
Dziedāšanas skolotāja gaitas uzsācis Gaiķos (1933), nodibinājis korus, arī vīru dubultkvartetu (1937). No Gaiķiem pārgājis strādāt uz Cieceri (1939). Bijis Cieceres septiņgadīgās skolas skolotājs (1943-1944) un direktors. Dibinājis vīru dubultkvartetu ar nosaukumu “Ciecere”. Pie Saldus veterinārā tehnikuma nodibinājis audzēkņu jaukto kori, vadījis vietējās septiņgadīgās skolas skolēnu kori un atjaunojis vīru dubultkvartetu (1947). Iecelts par Saldus rajona virsdiriģenta palīgu (1950).
Lasīt vairāk