Jēkabs Salnis (1881-1962)

Strādājis Saldus valdības skolā (1907-1911). Strādājis Saldus valsts draudzes skolā. Saldus pilsētas pamatskolas pārzinis (1919-1940). Saldus vidusskolas dibinātājs. Darbojies Saldus skolotāju biedrībā un kooperatīvā “Neatkarība”, vadījis kori. Saldus pilsētas valdes loceklis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni

Lasīt vairāk

Žanis Skudra (1924-1994)

Dzimis un dzīvojis Vadakstes pagasta Bileiķu “Elgučos”. Pētījis Vadakstes pagasta vēsturi, par Bileiķu vēsturi rakstījis savā “Okupētās Latvijas dienasgrāmatā”, kuru divos turpinājumos izdeva Latviešu Nacionālais fonds Zviedrijā. Mūža nogalē nodevies Vadakstes pagasta vēstures sarakstīšanai, bet šis darbs diemžēl palika nepabeigts

Lasīt vairāk

Alberts Sala (1912-1997)

Kopš 1963.gada ilggadējs mūzikas skolotājs, koru un vokālo ansambļu vadītājs Saldū un Ciecerē. Bijis skolotāju kora “Saldava” vokālais pedagogs, Brocēnu kultūras nama sieviešu kora vadītājs, bet pamatdarbs bijis Saldus 1. astoņgadīgajā skolā, arī Cieceres internātpamatskolā

Lasīt vairāk

Margarita Stīpnieks (1910-2010)

Dzimusi un dzīvojusi Saldū. Saldus ir pilsēta, kur darbojies M.Stīpnieks tēvs – skolotājs un diriģents Alvils Klēbahs. 2006.gadā gleznotāja atgriežas Latvijā un dzīvo vecāsmātes mājā Saldū, šeit sagaida savu 100.jubileju. Latvijas mākslas vēsturei ļoti nozīmīga izstāde – gleznotājas Margaritas Stīpnieks simts gadu jubilejas gleznu retrospekcija (2010)

Lasīt vairāk

Alma Sieriņa (1911-1980)

Dzimusi un mācījusies Saldū. Strādājusi Saldus astoņgadīgajā skolā (ar 1940.gadu). Skolotāja Saldus zooveterinārajā tehnikumā (1945-1952). Ilggadēja Saldus 1.vidusskolas matemātikas skolotāja (1952-1980) un mācību pārzine (1957-1965)

Lasīt vairāk

Matīss Siliņš (1861-1942)

Dzimis Remtes pagasta “Ķuņķurkalējos”. Pirmais latviešu kartogrāfs, kas sastādījis un izdevis kartes latviešu valodā. Par ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību saglabāšanā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni (1926)

Lasīt vairāk

Andrejs Spāģis (1820-1871)

Dzīvojis un strādājis par skolotāju Nīgrandes pagasta Meldzeres muižā (1838-1853). Skolotājs A.Spāģis sarakstījis lasāmgrāmatu “Bērnu prieks” (1844) un vācu valodas mācību grāmatu “Pārcēlējs” (1847). Jau Meldzeres skolā A.Spāģis sāk cīnīties par tautas tiesībām, bijis viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem

Lasīt vairāk

Ieva Samauska (1969)

Dzimusi un dzīvo Saldū. Mācījusies Saldus 1.vidusskolā (1976-1987). Neilgu laiku strādājusi kā žurnāliste laikrakstā “Saldus Zeme” (1987-1988). Žurnāliste un Saldus biroja vadītāja laikrakstā “Diena” (1993-1995). Pēc Ievas Samauskas grāmatas “Kā uzburt sniegu” motīviem Nacionālajā teātrī iestudēta dzejas izrāde bērniem (2007). 2009.gadā uzņemta Latvijas Rakstnieku Savienībā. Viena no ražīgākajām mūsdienu bērnu grāmatu autorēm

Lasīt vairāk

Olga Solovjova (1929-1985)

Dzimusi Saldus rajona Zaļkalnu (citās ziņās – Kalētu) ciemā. Mācījusies Kursīšu pamatskolā un Saldus vidusskolā. No 1950. līdz 1956.gadam aktīvi darbojusies Saldus rajonā, strādājot par komjaunatnes rajona komitejas sekretāri, rajona bibliotēkas vadītāju, partijas rajona komitejas propagandisti. Strādājusi par Saldus rajona laikraksta “Padomju Dzimtene” atbildīgo sekretāri

Lasīt vairāk

Jānis Strazdiņš (1930-2014)

Beidzis Cieceres pamatskolu un Saldus vidusskolu. Bijis dziedāšanas skolotājs Sātiņu pamatskolā. Bijis Saldus 1.vidusskolas literatūras un mūzikas skolotājs (1955-1990), diriģents. Pēc aiziešanas pensijā strādājis Saldus vakara vidusskolā par mācību daļas vadītāju

Lasīt vairāk