Andrejs Cīrulis (1877-1949)

Kopš 1896.gada dzīvojis un strādājis Saldū, iestājies par mācekli Jāņa Vicinska lauksaimniecības mašīnu fabrikā. 1900.gadā iecelts par darbu vadītāju Vicinska fabrikā, vēlāk bijis grāmatvedis. Vicinska fabrikas pārvaldnieks (1906-1910). No 1910.gada bijis Saldus sērkociņu skaliņu fabrikas direktora palīgs, Latvijas lauksaimniecības ekonomiskās sabiedrības Saldus nodaļas pārzinis. Saldus pilsētas domnieks. Dzīvojis Zvārdes pagasta Kalna-Sēlaišu mājās. Bijis grāmatvedis Latvijas Bankas Saldus nodaļā. 1921.gadā Andrejs Cīrulis ievēlēts Saldus pilsētas zemes ierīcības komitejā. Saldus pilsētas galva (1922-1931). Sabiedrības “Gaisma” (1926) dibinātājs un pirmais vadītājs (1926-1929).

Lasīt vairāk→

Arturs Kāposts (1888-1941)

Dzimis Kursīšu pagastā. Beidzis Kursīšu ministrijas skolu. Dzīvojis Saldū, kopā ar Albertu Dravnieku vadījis Saldus kooperatīvu “Neatkarība”. A.Kāposts bijis rosīgs Saldus sabiedriskajā dzīvē, spēlējis teātri. Bijis Saldus pilsētas galva (1919-1920) un Saldus stacijas priekšnieks (1922).

Lasīt vairāk→

Ausma Liepa (1948)

Dzīvo Druvā. Beigusi Saldus celtniecības un veterināro tehnikumu kā veterinārfeldšere (1968). Strādājusi kolhozā “Druva” par veterinārfeldšeri (1972-1975). Saldus ciema DDP /darbaļaužu deputātu padomes/ sekretāre (kopš 1975. gada). Saldus pagasta padomes sekretāre (1988-1997). Saldus pagasta padomes priekšsēdētāja (kopš 1997. gada). Saldus pagasta un Saldus rajona padomes priekšsēdētāja (2001-2005). Saldus pagasta padomes priekšsēdētāja (2005-2009). Saldus pagasta pārvaldes vadītāja (2009-2018).

Lasīt vairāk→

Gerhards Lēners (1943)

Bijušā Līderbahas (Vācija) mēra darbības laikā (1979-2008) tika aizsākta Saldus un Līderbahas sadarbība – īstenoti vairāki atbalsta projekti Saldus pilsētas attīstībai. Saldus pilsētas Goda pilsonis (2008).

Lasīt vairāk→

Gotfrīds Ansabergs (1871-1955)

Kopš 1893.gada strādājis pašvaldības dienestā, bijis Saldus, Cieceres un Brocēnu pagastos gan darbveža palīgs, gan darbvedis.

Lasīt vairāk→

Jānis Vicinskis (1862-1939)

Kopš 1889.gada dzīvojis Saldū. Saldus pilsētas galva (1903-1910). Saldus sadraudzīgās biedrības biedrs – dibinātājs, viens no pirmajiem pārtikas biedrības biedriem. Saldus Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības biedrs, vēlāk priekšnieks. Pēc Pirmā Pasaules kara bijis Saldus draudzes vecākais. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1928).

Lasīt vairāk→

Jēkabs Salnis (1881-1962)

Strādājis Saldus valdības skolā (1907-1911). Strādājis Saldus valsts draudzes skolā. Saldus pilsētas pamatskolas pārzinis (1919-1940). Saldus vidusskolas dibinātājs. Darbojies Saldus skolotāju biedrībā un kooperatīvā “Neatkarība”, vadījis kori. Saldus pilsētas valdes loceklis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Lasīt vairāk→

Miķelis Herings (1921-1969)

Bērnību pavadījis Zvārdē. Mācījies Zvārdes sešklasīgajā pamatskolā. Iestājies Saldus 1.vidusskolā (1938). Absolvējis Saldus 1.vidusskolu (1943). Strādājis par Striķu ciema padomes sekretāru (1945). Darba gaitas turpinājās par skolotāju un vecāko pionieru vadītāju Striķu septiņgadīgajā skolā līdz 1950.gadam. Strādājis par direktoru Kursīšu septiņgadīgajā skolā (1950-1952). Bijis Saldus pamatskolas direktors (1952-1969). Apbalvots ar Goda nosaukumu Latvijas PSR Nopelniem bagātais skolotājs (1966).

Lasīt vairāk→

Miķelis Rozentāls (1907-1952)

Saldus novadnieka, gleznotāja Jaņa Rozentāla dēls. Savus darbus Miķelis Rozentāls radījis arī Saldus apkaimē (gleznu cikls par Brocēnu kombinātu). Vairakkārt organizētas viņa darbu izstādes Saldū, vairākus M.Rozentāla darbus glabā Saldus vēstures un mākslas muzejs.

Lasīt vairāk→

Olga Solovjova (1929-1985)

Dzimusi Saldus rajona Zaļkalnu (citās ziņās – Kalētu) ciemā. Mācījusies Kursīšu pamatskolā un Saldus vidusskolā. No 1950. līdz 1956.gadam aktīvi darbojusies Saldus rajonā, strādājot par komjaunatnes rajona komitejas sekretāri, rajona bibliotēkas vadītāju, partijas rajona komitejas propagandisti. Strādājusi par Saldus rajona laikraksta “Padomju Dzimtene” atbildīgo sekretāri.

Lasīt vairāk→