Dzimis dzejnieka un prozaiķa Jāņa Plauža un tulkotājas Ainas Plaudes ģimenē. Mācījies un dzīvojis Lutriņos, Gaiķos un Jaunmuižā. Beidzis Lutriņu septiņgadīgo skolu (1945)
Lasīt vairākNovadnieku kategorijas: Grāmatniecība / Žurnālistika
Bibliogrāfi, bibliotēku darbinieki, grāmatu izdevēji, grāmatu tirgotāji, preses darbinieki, žurnālisti, redaktori
Jānis Plaudis (1903-1952)
Dzimis Lutriņu pagasta “Veģos”, vēlāk ģimene pārcēlusies uz Gaiķu pagasta “Lagzdiņu” mājām, ko uzcēlis Jāņa tēvs. Mācījies Gaiķu ministrijas skolā (1912-1914). Strādājis par latviešu valodas un literatūras skolotāju Lutriņu pagasta pamatskolā (1944-1945). Lutriņu pagasta “Kasparu” mājās Jānis Plaudis ar pāris vietējiem skolotājiem dibinājis skolu bēgļu bērniem, bijis šīs skolas direktors un mācījis latviešu valodu un vēsturi (1944-1945). Jāņa Plauža 100. dzimšanas gadā atklāta piemiņas plāksne pie Gaiķu bibliotēkas (2003)
Lasīt vairāk
Matīss Edžiņš (1899-1979)
Bērnību un skolas gadus pavadījis Lielezeres pagastā (līdz 1915.gadam). Beidzis Ezeres pagastskolu (1914). Krājumā “Par brīvi un dzīvi” publicējis atmiņas par 1918. un 1919.gada notikumiem Lielezerē un Saldū. Kopš 1966.gada aktīvi sadarbojies ar Saldus rajona laikrakstu “Padomju Zeme”. Saldus pilsētas Goda pilsonis (1969)
Lasīt vairākJāzeps Loņko (1925-2010)
Strādājis par krievu valodas skolotāju Zaņas skolā (kopš 1954.gada). Pasniedzis krievu valodu un fiziku Saldus lauksaimniecības tehnikumā (1966-1991). Izveidojis Saldus lauksaimniecības tehnikuma fotopulciņu, kas piedalījies valsts un republikas skatēs. Tehnikuma kinopulciņš pārtapis kinostudijā, kurā radušās arī vairākas amatieru spēlfilmas. Bijis fotogrāfs un žurnālists laikrakstā “Saldus Zeme”. Bijis Saldus katoļu draudzes aktīvs loceklis
Lasīt vairāk
Rihards Mankus (1929-1997)
Kopš 1957.gada strādājis Saldū, bijis aktīvs Saldus rajona laikraksta līdzstrādnieks. Aktīvi piedalījies Saldus sporta dzīvē jau no pašiem pirmsākumiem. Rihards Mankus un sieva Daila ar savu azartu un aizrautību ievadījuši sportā pirmo orientieristu paaudzi. Saldus rajona padome un orientēšanās klubs “Saldus”, kopā ar ģimeni, iedibinājuši Riharda Mankus piemiņai veltītas sacensības orientēšanās sportā (1999)
Lasīt vairāk
Matīss Siliņš (1861-1942)
Dzimis Remtes pagasta “Ķuņķurkalējos”. Pirmais latviešu kartogrāfs, kas sastādījis un izdevis kartes latviešu valodā. Par ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību saglabāšanā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni (1926)
Lasīt vairāk
Ieva Samauska (1969)
Dzimusi un dzīvo Saldū. Mācījusies Saldus 1.vidusskolā (1976-1987). Neilgu laiku strādājusi kā žurnāliste laikrakstā “Saldus Zeme” (1987-1988). Žurnāliste un Saldus biroja vadītāja laikrakstā “Diena” (1993-1995). Pēc Ievas Samauskas grāmatas “Kā uzburt sniegu” motīviem Nacionālajā teātrī iestudēta dzejas izrāde bērniem (2007). 2009.gadā uzņemta Latvijas Rakstnieku Savienībā. Viena no ražīgākajām mūsdienu bērnu grāmatu autorēm
Lasīt vairāk
Irma Grebzde (1912-2000)
Dzimusi Rubas pagasta Reņģes stacijas ēkā. Viena no populārākajām ārzemju latviešu rakstniecēm. Saldus novadnieka Valda Bajāra izdevējfirma “Signe” izdevusi Irmas Grebzdes romānu “Inga” (1997) un citus. Pateicoties V.Bajāra iniciatīvai, par godu rakstniecei atklātas divas piemiņas plāksnes. Viena – pie Reņģes stacijas, kur kārts rakstnieces šūpulis, otra – pie Auces pilsētas kādreizējās sešklasīgās pamatskolas, kur rakstniece ieguvusi pamatizglītību
Lasīt vairāk
Olga Solovjova (1929-1985)
Dzimusi Saldus rajona Zaļkalnu (citās ziņās – Kalētu) ciemā. Mācījusies Kursīšu pamatskolā un Saldus vidusskolā. No 1950. līdz 1956.gadam aktīvi darbojusies Saldus rajonā, strādājot par komjaunatnes rajona komitejas sekretāri, rajona bibliotēkas vadītāju, partijas rajona komitejas propagandisti. Strādājusi par Saldus rajona laikraksta “Padomju Dzimtene” atbildīgo sekretāri
Lasīt vairākŽanis Mauriņš (1915-1994)
Dzimis Brocēnu (vēlākajā Cieceres) pagastā. Strādājis Zvārdē un Brocēnos. Bijis Saldus laikraksta ārpusštata žurnālists
Lasīt vairāk