O.Kalpaka bataljona sākotnējais uzdevums bija ieņemt apdzīvotas vietas gar Skrundas-Saldus ceļu, taču pie Zirņu pagasta “Airītēm” izcēlās apšaude, kur bojā gāja bataljona komandieris O.Kalpaks. “Airītēs” pulkveža bojāejas vietā tika atklāts piemineklis (1922), ierīkots Oskara Kalpaka muzejs un piemiņas vieta “Airītes” (1936). Saldū atrodas O.Kalpaka laukums.
Lasīt vairākNovadnieku kategorijas: Kara lietas
Militāri darbinieki, seržanti, Lāčplēša Kara Ordeņa kavalieri (LKOK), armijas virsnieki
Roberts Eglentāls (1887-1971)
Dzimis Kursīšu pagasta Mežmuižā. Beidzis Vladimira Reņģes skolu (1903). Viens no jaunatnes svētku un dziesmu dienu organizētājiem neatkarīgajā Latvijā.
Lasīt vairāk
Rūdolfs Lācis (1903-1971)
Dzimis Vecsatiķos. Dzīvojis Saldū, strādājis kokzāģētavā (1920). Mācījies Saldus pilsētas vidusskolā (1922-1926). Saldus strādnieki ievēlējuši R. Lāci pilsētas domē (1925). Saldus bibliotēkas-lasītavas pirmais vadītājs (1925-1926). Pēdējais Rūdolfa Lāča darbs veltīts dzimtajai pilsētai Saldum. Tas ir stāsts par Saldus partijas organizācijas darbu buržuāziskās Latvijas pagrīdē.
Lasīt vairāk
Valdemārs Zīverts (1882-1977)
Dzimis Nīgrandes pagasta Dziru muižā.
Lasīt vairāk
Vilis Fricis Upenieks (1896-1990)
Dzimis Gaiķu pagastskolā skolotāju ģimenē. Bijis skolotājs Gaiķu ministrijas skolā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu V šķiras ordeni (1929).
Lasīt vairāk
Žanis Bahs (1885-1941)
Dzimis Gaiķu pagasta Lielsatiķu muižas “Bērzukrogā”. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu III šķiras ordeni (1929) un Triju Zvaigžņu II šķiras ordeni (1937).
Lasīt vairāk