Dzimis Saldus novada Jaunmuižā (tagad Jaunlutriņi). Mācījies Šķēdes pagastskolā un Jaunmuižas skolā. Jaunmuižas kalpu mājā atklāts Jukuma Vācieša piemiņas muzejs, kura priekšā atrodas tēlnieces Leas Davidovas-Medenes darināts Jukuma Vācieša skulpturāls tēls (1973).
Lasīt vairākNovadnieku kategorijas: Vēsture
Arheologi, revolucionāri
Matīss Siliņš (1861-1942)
Dzimis Remtes pagasta “Ķuņķurkalējos”. Pirmais latviešu kartogrāfs, kas sastādījis un izdevis kartes latviešu valodā. Par ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību saglabāšanā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni (1926).
Lasīt vairākOskars Kalpaks (1882-1919)
O.Kalpaka bataljona sākotnējais uzdevums bija ieņemt apdzīvotas vietas gar Skrundas-Saldus ceļu, taču pie Zirņu pagasta “Airītēm” izcēlās apšaude, kur bojā gāja bataljona komandieris O.Kalpaks. “Airītēs” pulkveža bojāejas vietā tika atklāts piemineklis (1922), ierīkots Oskara Kalpaka muzejs un piemiņas vieta “Airītes” (1936). Saldū atrodas O.Kalpaka laukums.
Lasīt vairākRoberts Klaustiņš (1875-1962)
Dzimis Lielezeres pagasta Garozu muižā. Mācījies un beidzis Lielezeres Rozas ministrijas skolu (1890).
Lasīt vairākRūdolfs Lācis (1903-1971)
Dzimis Vecsatiķos. Dzīvojis Saldū, strādājis kokzāģētavā (1920). Mācījies Saldus pilsētas vidusskolā (1922-1926). Saldus strādnieki ievēlējuši R. Lāci pilsētas domē (1925). Saldus bibliotēkas-lasītavas pirmais vadītājs (1925-1926). Pēdējais Rūdolfa Lāča darbs veltīts dzimtajai pilsētai Saldum. Tas ir stāsts par Saldus partijas organizācijas darbu buržuāziskās Latvijas pagrīdē.
Lasīt vairākVilis Fricis Upenieks (1896-1990)
Dzimis Gaiķu pagastskolā skolotāju ģimenē. Bijis skolotājs Gaiķu ministrijas skolā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu V šķiras ordeni (1929).
Lasīt vairākŽanis Bahs (1885-1941)
Dzimis Gaiķu pagasta Lielsatiķu muižas “Bērzukrogā”. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu III šķiras ordeni (1929) un Triju Zvaigžņu II šķiras ordeni (1937).
Lasīt vairākŽanis Skudra (1924-1994)
Dzimis un dzīvojis Vadakstes pagasta Bileiķu “Elgučos”. Pētījis Vadakstes pagasta vēsturi, par Bileiķu vēsturi rakstījis savā “Okupētās Latvijas dienasgrāmatā”, kuru divos turpinājumos izdeva Latviešu Nacionālais fonds Zviedrijā. Mūža nogalē nodevies Vadakstes pagasta vēstures sarakstīšanai, bet šis darbs diemžēl palika nepabeigts.
Lasīt vairāk