Kopš 1967. gada dzīvo Saldū. Strādājusi Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā, sākumā kā jaunākā zinātniskā līdzstrādniece, vēlāk kļūst par mākslas nodaļas vadītāju un mākslinieci noformētāju (1974-2007). Kopš 1974. gada darbojas J. Rozentāla Saldus Tautas tēlotājas mākslas studijā (tagad Saldus mākslinieku grupa). Pirmā personālizstāde bijusi Saldū (1995). Nu jau vairākus gadu desmitus daudz laika tiek veltīts zāļu tēju vākšanai. Par ārstniecības augiem un zāļu tējām vairākkārt rakstījusi rajona laikrakstā “Saldus Zeme”.
Lasīt vairākNovadnieku kategorijas: A
Teodors Anševics (1900-1942)
Mācījies Saldū, pamatizglītību ieguvis Saldus pilsētas skolā. Grāmatvedis Saldus pilsētas valdē (1920-1924). Laikraksta “Saldus Ārēs” tehniskais redaktors (1925-1926). Saldus pilsētas ģerboņa autors (1925.gada 31.oktobris).
Lasīt vairāk
Valdemārs Ancītis (1921-2006)
Kopš 1948. gada dzīvojis un strādājis Saldū. Bijis Cieceres septiņgadīgās skolas darbvedis un bibliotekārs, Saldus rajona centrālās bibliotēkas bibliotekārs. Vadījis Saldus rajona laikraksta “Padomju Zeme” literāro lappusi un satīras nodaļu. Rakstījis par Saldus novada pagātni un kultūras dzīvi. Saldus pilsētas Goda pilsonis (1996).
Lasīt vairāk
Valdis Anaparts (1931-2015)
Strādājis par Saldus pilsētas bērnu bibliotēkas vadītāju (1956-1959), bibliotekāru un bibliogrāfu Saldus bibliotēkā (1959-1994). Bijis ievēlēts Saldus pilsētas padomē (1959).
Lasīt vairāk
Žanis Aivars (1908-1991)
Dzimis Zvārdes pagastā. Mācījies Zvārdes pamatskolā, kur ar skolotāju atbalstu nodibinājuši skolnieku orķestri. Orķestris strauji attīstījies un sācis piedalīties izbraukumu izrādēs Jaunaucē, Jaunlutriņos, Ezerē un citur. Mācījies Saldus pilsētas ģimnāzijā, kurā iestājoties, turpinājis muzikālo darbību gan vidusskolā, gan Saldus Sadraudzīgajā biedrībā. Padomju laikos bijis daudzu Saldus rajona kultūras un izglītības iestāžu pūtēju orķestru vadītājs vai diriģents.
Lasīt vairāk