Dzimis Cieceres pagasta “Spolēnos”. Saldus kooperatīva “Neatkarība” dibinātājs un vadītājs (1919). Saldus novadpētniecībai svarīgu memuāru autors, notikumus Saldus dzīvē aprakstījis darbos “Par Saldus bijušām dienām” (1940) un “Saldus kooperatīva “Neatkarība” darba ritums” (1953).
Lasīt vairākNovadnieku kategorijas: Sabiedrība
Sabiedrisks darbinieks, kultūras darbinieks
Alfrēds Brūns (1894-1967)
Dzimis Pampāļu pagasta “Sirsniņās”. Mācījies Pampāļu divklasīgajā ministrijas skolā (1903-1910). Skolotājs Pampāļu divklasīgajā ministrijas skolā, vēlāk Pampāļu pagasta sešklasīgajā pamatskolā (1914-1940). Bijis Ezeres pagasta izpildu komitejas loceklis (1918-1919). Aktīvi darbojies vietējās saimnieciskās un kulturālās organizācijās. Pampāļu skolas direktors (1940-1958).
Lasīt vairāk
Andrejs Cīrulis (1877-1949)
Kopš 1896.gada dzīvojis un strādājis Saldū, iestājies par mācekli Jāņa Vicinska lauksaimniecības mašīnu fabrikā. 1900.gadā iecelts par darbu vadītāju Vicinska fabrikā, vēlāk bijis grāmatvedis. Vicinska fabrikas pārvaldnieks (1906-1910). No 1910.gada bijis Saldus sērkociņu skaliņu fabrikas direktora palīgs, Latvijas lauksaimniecības ekonomiskās sabiedrības Saldus nodaļas pārzinis. Saldus pilsētas domnieks. Dzīvojis Zvārdes pagasta Kalna-Sēlaišu mājās. Bijis grāmatvedis Latvijas Bankas Saldus nodaļā. 1921.gadā Andrejs Cīrulis ievēlēts Saldus pilsētas zemes ierīcības komitejā. Saldus pilsētas galva (1922-1931). Sabiedrības “Gaisma” (1926) dibinātājs un pirmais vadītājs (1926-1929).
Lasīt vairāk
Andrejs Spāģis (1820-1871)
Dzīvojis un strādājis par skolotāju Nīgrandes pagasta Meldzeres muižā (1838-1853). Skolotājs A.Spāģis sarakstījis lasāmgrāmatu “Bērnu prieks” (1844) un vācu valodas mācību grāmatu “Pārcēlējs” (1847). Jau Meldzeres skolā A.Spāģis sāk cīnīties par tautas tiesībām, bijis viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem.
Lasīt vairāk
Andrejs Vējš-Ringaitis (1868-1918)
Dzimis Sātiņos, Sātiņu pagasta Ringaišu māju saimnieks. Stepermaņu Krustiņa darba turpinātājs Saldū – Saldus Sadraudzīgās biedrības priekšnieks un teātra “vadonis” (1894). Laidis klajā kādu sēriju ar pirmajām Saldus skatu kartēm.
Lasīt vairāk
Andris Akermanis (1967)
Dzimis un dzīvo Saldū. Mācījies Saldus pamatskolā. Mācījies Saldus Mūzikas skolā (beidzis 1980.gadā), apguvis klavierspēli un ģitārspēli. Viens no “Mazās Saldus Saules” dibinātājiem un organizētājiem, rokfestivāla “Saldus Saule” organizētājs. Biedrības “Saldus Saule” vadītājs, “Mākslas, mūzikas un mīlestības ceļš” projekta realizētājs. Muzikālās apvienības “Cik dažādi…” vadītājs Andris Akermanis saņēmis laikraksta “Saldus Zeme” balvu “Iedvesmojošs mākslinieks” (2015). Biedrība “Saldus Saule” saņēmusi “Saldus Zemes” balvu nominācijā “Savas zemes patriots” (2019).
Lasīt vairāk
Arturs Briedis (1922-2009)
Kopš 1953.gada dzīvojis Saldū, bijis Jaņa Rozentāla Saldus mākslinieku grupas biedrs. Strādājis Brocēnu kultūras namā par dekoratoru. J.Rozentāla prēmijas ieguvējs (2001). Pirmais Brocēnu novada Goda pilsonis (2008).
Lasīt vairāk
Arturs Kāposts (1888-1941)
Dzimis Kursīšu pagastā. Beidzis Kursīšu ministrijas skolu. Dzīvojis Saldū, kopā ar Albertu Dravnieku vadījis Saldus kooperatīvu “Neatkarība”. A.Kāposts bijis rosīgs Saldus sabiedriskajā dzīvē, spēlējis teātri. Bijis Saldus pilsētas galva (1919-1920) un Saldus stacijas priekšnieks (1922).
Lasīt vairāk
Arturs Vatvars (1920-2002)
Dzimis Saldū. Mācījies Saldus pamatskolā un Saldus pilsētas ģimnāzijā. Bijis skolēnu pulciņa priekšnieks Saldus pilsētas ģimnāzijā, virskopnieks Saldus 122. skautu vienībā. Atjaunojis ģimenes īpašumu Saldū, Striķu ielā 13, kur tagad atrodas veikals “Atvars”.
Lasīt vairāk
Arturs Zavickis (1923-2016)
Dzimis, mācījies un dzīvojis Saldū. Jaņa Rozentāla Saldus mākslinieku grupas biedrs jau no pirmajām pastāvēšanas dienām (1953). Saldus rajona Kultūras nodaļas vadītājs (1950-1974). Saldus Kultūras nama direktors (1974-1983). Mākslinieciskās darbnīcas vadītājs kolhozā “Draudzība” (1983-1991). Mākslinieks – noformētājs, dekorators Saldus Kultūras namā (1992-1999).
Lasīt vairāk