Janis Rozentāls (1866-1916)

Dzimis Saldus pagasta “Bebros”. Mācījies Saldū H.Krauzes elementārskolā. Dzīvojis un gleznojis Saldū. Iesaistījies Saldus Sadraudzīgās biedrības darbībā. Saldū atrodas Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs.

Lasīt vairāk

Jānis Strazdiņš (1930-2014)

Beidzis Cieceres pamatskolu un Saldus vidusskolu. Bijis dziedāšanas skolotājs Sātiņu pamatskolā. Bijis Saldus 1.vidusskolas literatūras un mūzikas skolotājs (1955-1990), diriģents. Pēc aiziešanas pensijā strādājis Saldus vakara vidusskolā par mācību daļas vadītāju.

Lasīt vairāk

Jānis Vanags (1958)

Kalpojis Saldus Svētā Jāņa, Saldus Mārtiņa Lutera, Gaiķu, Skrundas un Lutriņu draudzēs (1985-1993). Saldus pilsētas Goda pilsonis (2000), nosaukums piešķirts par aktīvu sabiedrisko darbību Saldus pilsētā un Saldus Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskā draudzē.

Lasīt vairāk

Jānis Vītiņš (1931-1995)

Galvenais agronoms Saldus rajona kolhozā “Rosme” (1980-1992). Īpašs Jāņa Vītiņa nopelns ir pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas muzeja izveidošana un piemiņas ansambļa sakārtošana, noorganizējot arī bojā gājušo pieminekļu restaurāciju. Kopš 1990.gada bijis O.Kalpaka muzeja vadītājs Airītēs. Latvijas Tautas frontes Saldus nodaļas dibinātājs.

Lasīt vairāk

Jāzeps Loņko (1925-2010)

Strādājis par krievu valodas skolotāju Zaņas skolā (kopš 1954.gada). Pasniedzis krievu valodu un fiziku Saldus lauksaimniecības tehnikumā (1966-1991). Izveidojis Saldus lauksaimniecības tehnikuma fotopulciņu, kas piedalījies valsts un republikas skatēs. Tehnikuma kinopulciņš pārtapis kinostudijā, kurā radušās arī vairākas amatieru spēlfilmas. Bijis fotogrāfs un žurnālists laikrakstā “Saldus Zeme”. Bijis Saldus katoļu draudzes aktīvs loceklis.

Lasīt vairāk

Jēkabs Janševskis (1865-1931)

Dzimis Nīgrandes muižas “Kalna Krīcmaņu” mājās. Mācījies Nīgrandes pagastskolā (1873-1880). Nīgrandes novadpētniecības materiālu krātuvē atrodama ekspozīcija par J.Janševski. Nīgrandes pagastā, novadnieka dzimto māju ceļgalā, uzstādīts piemiņas akmens.

Lasīt vairāk

Jēkabs Salnis (1881-1962)

Strādājis Saldus valdības skolā (1907-1911). Strādājis Saldus valsts draudzes skolā. Saldus pilsētas pamatskolas pārzinis (1919-1940). Saldus vidusskolas dibinātājs. Darbojies Saldus skolotāju biedrībā un kooperatīvā “Neatkarība”, vadījis kori. Saldus pilsētas valdes loceklis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Lasīt vairāk

Jūlijs Ampermanis (1910-1987)

Dziedāšanas skolotāja gaitas uzsācis Gaiķos (1933), nodibinājis korus, arī vīru dubultkvartetu (1937). No Gaiķiem pārgājis strādāt uz Cieceri (1939). Bijis Cieceres septiņgadīgās skolas skolotājs (1943-1944) un direktors. Dibinājis vīru dubultkvartetu ar nosaukumu “Ciecere”. Pie Saldus veterinārā tehnikuma nodibinājis audzēkņu jaukto kori, vadījis vietējās septiņgadīgās skolas skolēnu kori un atjaunojis vīru dubultkvartetu (1947). Iecelts par Saldus rajona virsdiriģenta palīgu (1950).

Lasīt vairāk