Jānis Apals (1930-2011)

Izglītība:
-Ezeres 6-klašu pamatskola (1939-1946),
-Liepājas pedagoģiskā skola (1946-1950),
-LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes vēstures nodaļa (1951-1956).
Darba pieredze:
-Rīgas celtniecības tehnikuma skolotājs (1955-1959),
-Latvijas Zinātņu akadēmijas Latvijas vēstures institūta jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks (1959-1994),
-Latvijas Zinātņu akadēmijas Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks (1994-2000),
-Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (2008-2009).
Cita informācija:
Strādājot par vēstures skolotāju, J.Apals brīvajā laikā sāka nodarboties ar zemūdens sportu, jo profesionālās iemaņas bija apguvis ūdenslīdēju kursos. Piešķirta Spīdolas balva par Āraišu ezerpils izpēti un rekonstrukciju (1995). Latvijā un ārvalstīs publicējis vairāk nekā 190 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu, četras grāmatas, ir līdzautors tādiem fundamentāliem Latvijas arheologu darbiem kā “Latvijas PSR arheoloģija” (1974) un “Latvijas senākā vēsture 9. g.t.pr.Kr. – 1200. g.” (2001). Atklājis 10 ezeru mītnes Vidzemē – jauna arheoloģisko pieminekļu kategorija Latvijā. Vadījis izrakumus Āraišu ezerpilī, Āraišu mūra pilī un Cēsu mūra pilī. Izstrādājis zinātniski pamatotu Āraišu ezerpils rekonstrukcijas projektu (kopā ar arhitektu Dzintaru Dribu), īstenojis autoruzraudzību. Piedalījies kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā un saglabāšanā, aktīvi darbojies LDPAB, piedalījies GNP izveidošanā. Vaļasprieki – aizrāvās ar senvēsturi, vikingu tēmu.

Sasniegumi:
-Dr.hist. (1995),
-Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors (1997).
Apbalvojumi:
-Spīdolas balva (1995),
-Latvijas Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts (1999),
-Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira (2009).